śrī-bhagavān uvāca (7.1)
mayy āsakta-manāḥ pārtha
yogaṁ yuñjan mad-āśrayaḥ
asaṁśayaṁ samagraṁ māṁ
yathā jñāsyasi tac chṛṇu
manuṣyāṇāṁ sahasreṣu (7.3)
kaścid yatati siddhaye
yatatām api siddhānāṁ
kaścin māṁ vetti tattvataḥ
bhūmir āpo ’nalo vāyuḥ (7.4)
khaṁ mano buddhir eva ca
ahaṅkāra itīyaṁ me
bhinnā prakṛtir aṣṭadhā
apareyam itas tv anyāṁ (7.5)
prakṛtiṁ viddhi me parām
jīva-bhūtāṁ mahā-bāho
yayedaṁ dhāryate jagat
mattaḥ parataraṁ nānyat (7.7)
kiñcid asti dhanañ-jaya
mayi sarvam idaṁ protaṁ
sūtre maṇi-gaṇā iva
raso ’ham apsu kaunteya (7.8)
prabhāsmi śaśi-sūryayoḥ
praṇavaḥ sarva-vedeṣu
śabdaḥ khe pauruṣaṁ nṛṣu
balaṁ balavatāṁ cāhaṁ (7.11)
kāma-rāga-vivarjitam
dharmāviruddho bhūteṣu
kāmo ’smi bharatarṣabha
tribhir guṇa-mayair bhāvair (7.13)
ebhiḥ sarvam idaṁ jagat
mohitaṁ nābhijānāti
mām ebhyaḥ param avyayam
daivī hy eṣā guṇa-mayī (7.14)
mama māyā duratyayā
mām eva ye prapadyante
māyām etāṁ taranti te
na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ (7.15)
prapadyante narādhamāḥ
māyayāpahṛta-jñānā
āsuraṁ bhāvam āśritāḥ
catur-vidhā bhajante māṁ (7.16)
janāḥ su-kṛtino ’rjuna
ārto jijñāsur arthārthī
jñānī ca bharatarṣabha
bahūnāṁ janmanām ante (7.19)
jñānavān māṁ prapadyate
vāsudevaḥ sarvam iti
sa mahātmā su-durlabhaḥ
kāmais tais tair hṛta-jñānāḥ (7.20)
prapadyante ’nya-devatāḥ
taṁ taṁ niyamam āsthāya
prakṛtyā niyatāḥ svayā
nāhaṁ prakāśaḥ sarvasya (7.25)
yoga-māyā-samāvṛtaḥ
mūḍho ’yaṁ nābhijānāti
loko mām ajam avyayam
vedāhaṁ samatītāni (7.26)
vartamānāni cārjuna
bhaviṣyāṇi ca bhūtāni
māṁ tu veda na kaścana
yeṣāṁ tv anta-gataṁ pāpaṁ (7.28)
janānāṁ puṇya-karmaṇām
te dvandva-moha-nirmuktā
bhajante māṁ dṛḍha-vratāḥ
jarā-maraṇa-mokṣāya (7.29)
mām āśritya yatanti ye
te brahma tad viduḥ kṛtsnam
adhyātmaṁ karma cākhilam
anta-kāle ca mām eva (8.5)
smaran muktvā kalevaram
yaḥ prayāti sa mad-bhāvaṁ
yāti nāsty atra saṁśayaḥ
yaṁ yaṁ vāpi smaran bhāvaṁ (8.6)
tyajaty ante kalevaram
taṁ tam evaiti kaunteya
sadā tad-bhāva-bhāvitaḥ
tasmāt sarveṣu kāleṣu (8.7)
mām anusmara yudhya ca
mayy arpita-mano-buddhir
mām evaiṣyasy asaṁśayaḥ
abhyāsa-yoga-yuktena (8.8)
cetasā nānya-gāminā
paramaṁ puruṣaṁ divyaṁ
yāti pārthānucintayan
kaviṁ purāṇam anuśāsitāram (8.9)
aṇor aṇīyāṁsam anusmared yaḥ
sarvasya dhātāram acintya-rūpam
āditya-varṇaṁ tamasaḥ parastāt
ananya-cetāḥ satataṁ (8.14)
yo māṁ smarati nityaśaḥ
tasyāhaṁ su-labhaḥ pārtha
nitya-yuktasya yoginaḥ
mām upetya punar janma (8.15)
duḥkhālayam aśāśvatam
nāpnuvanti mahātmānaḥ
saṁsiddhiṁ paramāṁ gatāḥ
ā-brahma-bhuvanāl lokāḥ (8.16)
punar āvartino ’rjuna
mām upetya tu kaunteya
punar janma na vidyate
paras tasmāt tu bhāvo ’nyo (8.20)
’vyakto ’vyaktāt sanātanaḥ
yaḥ sa sarveṣu bhūteṣu
naśyatsu na vinaśyati
vedeṣu yajñeṣu tapaḥsu caiva (8.28)
dāneṣu yat puṇya-phalaṁ pradiṣṭam
atyeti tat sarvam idaṁ viditvā
yogī paraṁ sthānam upaiti cādyam
rāja-vidyā rāja-guhyaṁ (9.2)
pavitram idam uttamam
pratyakṣāvagamaṁ dharmyaṁ
su-sukhaṁ kartum avyayam
aśraddadhānāḥ puruṣā (9.3)
dharmasyāsya paran-tapa
aprāpya māṁ nivartante
mṛtyu-saṁsāra-vartmani
mayā tatam idaṁ sarvaṁ (9.4)
jagad avyakta-mūrtinā
mat-sthāni sarva-bhūtāni
na cāhaṁ teṣv avasthitaḥ
na ca mat-sthāni bhūtāni (9.5)
paśya me yogam aiśvaram
bhūta-bhṛn na ca bhūta-stho
mamātmā bhūta-bhāvanaḥ
mayādhyakṣeṇa prakṛtiḥ (9.10)
sūyate sa-carācaram
hetunānena kaunteya
jagad viparivartate
avajānanti māṁ mūḍhā (9.11)
mānuṣīṁ tanum āśritam
paraṁ bhāvam ajānanto
mama bhūta-maheśvaram
mahātmānas tu māṁ pārtha (9.13)
daivīṁ prakṛtim āśritāḥ
bhajanty ananya-manaso
jñātvā bhūtādim avyayam
satataṁ kīrtayanto māṁ (9.14)
yatantaś ca dṛḍha-vratāḥ
namasyantaś ca māṁ bhaktyā
nitya-yuktā upāsate
gatir bhartā prabhuḥ sākṣī (9.18)
nivāsaḥ śaraṇaṁ suhṛt
prabhavaḥ pralayaḥ sthānaṁ
nidhānaṁ bījam avyayam
ananyāś cintayanto māṁ (9.22)
ye janāḥ paryupāsate
teṣāṁ nityābhiyuktānāṁ
yoga-kṣemaṁ vahāmy aham
yānti deva-vratā devān (9.25)
pitṝn yānti pitṛ-vratāḥ
bhūtāni yānti bhūtejyā
yānti mad-yājino ’pi mām
patraṁ puṣpaṁ phalaṁ toyaṁ (9.26)
yo me bhaktyā prayacchati
tad ahaṁ bhakty-upahṛtam
aśnāmi prayatātmanaḥ
yat karoṣi yad aśnāsi (9.27)
yaj juhoṣi dadāsi yat
yat tapasyasi kaunteya
tat kuruṣva mad-arpaṇam
samo ’haṁ sarva-bhūteṣu (9.29)
na me dveṣyo ’sti na priyaḥ
ye bhajanti tu māṁ bhaktyā
mayi te teṣu cāpy aham
api cet su-durācāro (9.30)
bhajate mām ananya-bhāk
sādhur eva sa mantavyaḥ
samyag vyavasito hi saḥ
kṣipraṁ bhavati dharmātmā (9.31)
śaśvac-chāntiṁ nigacchati
kaunteya pratijānīhi
na me bhaktaḥ praṇaśyati
māṁ hi pārtha vyapāśritya (9.32)
ye ’pi syuḥ pāpa-yonayaḥ
striyo vaiśyās tathā śūdrās
te ’pi yānti parāṁ gatim
man-manā bhava mad-bhakto (9.34)
mad-yājī māṁ namaskuru
mām evaiṣyasi yuktvaivam
ātmānaṁ mat-parāyaṇaḥ